trešdiena, 2010. gada 21. jūlijs

Kontinentālais stresa līmenis līdz salām galīgi nesniedzas.
Kad buru meistaram Maikam teicu, ka tūlīt aiziešu pēc naudas, lai samaksātu par jau saremontēto buru, viņš atbildēja:'ahh, youu can doo it tomorrow...or after tomorow...or next week, i don't want to put too much stress on you, you know...'
pēdējā Futurama Leonardo Da Vinči tiek netīšām nosaukts par Di Kaprio.
vairākas reizes.

pirmdiena, 2010. gada 19. jūlijs

Spanish Championships El Cabezo / Medano

Čempionāta nedēļa beigusies. Bija interesanti redzēt dažus no patreiz labākajiem wave braucējiem darbībā. Te rezultāts: 1. Victor Fernandez, 2. Dany Bruch, 3. Alex Mussolini
Pusfināli bija ļoti jaudīgi, arī finālā varēja redzēt gan dubultos forward, gan masīvus onehanded backloop, gan takas un citus trikus. Fināla laikā gan samazinājās vēja jauda un abi braucēji bija spiesti mainīt buras.
Dāmām mači nenotika man nezināmu iemeslu dēļ. Moreno māsas devās prom jau pirms nedēļas nogales. Un juniori - tas ir vienkārši apbrīnojami, kā tie brauc.

ceturtdiena, 2010. gada 15. jūlijs

Nevajag kontrolēt

Nevajag pārcensties kontrolējot dzīvi un procesus, tā mēs stagnējam un atkārtojam vecas kļūdas, neredzam jaunas un interesantas iespējas.
Meklējot mūziku pēc albūmiem vai izpildītājiem, mēs rezultātā bieži klausāmies vienu un to pašu. Uzlieciet shuffle un nejaušā izlase būs labāka par jebkuru radio.
Arī Rīgas Satiksmei tas būtu jāsaprot, jūsu sistēma vienkārši nedarbojas, tā ir novecojusi. Uzlieciet uz katras līnijas vienu solīdu, pieklājīgu, normālā formā tērptu cilvēku, kas pārbauda biļetes un piedāvā tās nopirkt, nevis velk ārā un dod pa purnu, ja neizdodas aplaupīt. Ienākumu / zaudējumu attiecība noteikti būs pozitīvāka kā patreiz. Vai vismaz pieņemiet darbā bijušos ceļu policistus, tie zin kā ar cilvēkiem strādāt. Un neaizmirstiet, ka jūs dzīvojat no pilsētas nodokļu maksātāju naudas, nevar galināt nost tos, kuri jūs baro.

trešdiena, 2010. gada 14. jūlijs

Svells atnācis

Vakar Cabezo viļņi bija milzīgi. Man bija bail iet iekšā ūdenī, bet tiklīdz sāku braukt, protams par to aizmirsu. Kad iznācu ārā ('saņemies' teica Cabezo) un paskatījos atpakaļ, atkal palika bail.
Kamēr ieturēju pauzi, sapratu ka notiek kaut kas neparasts. Bez manis braukāja vēl tikai 4 cilvēki, bet diezgan daudzi sēdēja krastā bariņos, vēroja un fotogrāfēja. Tikai vēlāk, kad beidzot dzīvē satiku Dvīņumāsas un ieraudzīju salīmētos plakātus, man pieleca - šonedēļ te notiek Spānijas čempionāts.
Sabraukuši visi spēcīgākie Spāņi, redzamas arī buras ar Itāļu un Angļu numuriem. Brauc viņi nu ļoooti iespaidīgi un no jebkuras savērptas un pārtvīkotas rotācijas vienmēr krīt uz kājām, kā kaķi.

Tikmēr Latvijā pie manas mājas Rīgas Siltums ir atklājis jaunu strūklaku 6 stāvu augstumā.

svētdiena, 2010. gada 11. jūlijs

Interesanti personāži

Es iepazinos ar sievieti, kura ir apceļojusi visu pasauli un tagad dzīvo alā. Esot iekārtojusies ļoti labi, nedaudz trūkstot tas, ka nesālsūdens nav tiešā tuvumā, bet skats, kas paveras (pa durvīm? pa ieeju?) to protams atsver. Viņa strādā lidostā, dzīve alā nav dēļ naudas trūkuma, tas ir dzīvesveids.
Vēl te esot smuka meitene, kura dzīvo pamestā mājā kopā ar zirgu un suņiem. Un dažreiz vakaros viņu varot redzēt auļojam pa pludmali zirga mugurā. Viņa gan to nedarot kaila.
Vēl te ir Bomzis ar drediem, parasti viņu var satikt autobusa pieturā. Es nezinu vai tas ir tas pats Bomzis, kuru redzējām pirms vairākiem gadiem, kad pirmo reizi biju El Medano. Toreiz mums izvērtās diskusija, ka bomzis Tenerifē varētu būt daudz labāks amats kā biznesmenis Rīgā. Vizītkarte noteikti izskatītos iespaidīgāk.
Patreiz ārā baigie svētki - futbols beidzās ar Spānijas uzvaru. Taurītes, gaviles, salūts.

otrdiena, 2010. gada 6. jūlijs

Kas man iekšā un kas jādzied burājot

Bez apziņas, zemapziņas un sestā prāta man iekšā ir arī kompass, vestibulārais aparāts un atskaņotājs.
Kompass darbojas labi, bet dažreiz es to atslēdzu, lai paskatītos kur nokļūšu virzienu nekontrolējot. Vestibulāro aparātu atslēgt ir grūtāk, bet darbības intensitāti var samazināt ar 50 - 70 gramiem stipra dzēriena. Šo metodi mēdzu izmantot uz jahtas, lai mazinātu jūras slimības iespējamību.
Savukārt atskaņotāju atslēgt nav iespējams, tas griežās bez pārtraukuma un spēlē ne tikai mūziku, bet arī filmas, multfilmas un attēlus. Kvalitāte ir izcila, dažreiz (sevišķi uz iemigšanas / pamošanās robežas) dzirdu skaņdarbus, kurus nekad mūža neesmu dzirdējis, pie tam tos mēdz izpildīt arī orķestris un ir saklausāms katrs instruments atsevišķi un visi kopā. Tādos brīžos nākas nožēlot, ka nemāku pierakstīt notis. Un man pat nav tāds attaisnojošs iemesls kā Manijam no Black Books: 'I always wanted to learn, but my parents forced me not to...'



Interesanti, ka burājot mans atskaņotājs bieži spēlē Vladivostokas čalīšu gabalus, kaut arī ikdienā nemaz bieži viņus neklausos. Būs kādreiz jāaizbrauc apskatīt tā Krievijas Kalifornija.

Un kas jums ir iekšā?


svētdiena, 2010. gada 4. jūlijs

Backloop mēģinājums un citi šīs nedēļas sasniegumi

Pareizi tie čaļi saka Mussolini  filmiņas aprakstā - El Cabezo ir kā skeitparks vindsērfingam. Biju nolēmis, ka pienācis laiks pamēģināt backloop un šodien to arī izdarīju, kad priekšā izveidojās perfekta rampa. Loku izgriezu, bet piezemēšanas brīdis pienāca pārāk ātri. Pats savām acīm redzēju kā ūdenī ieurbjas dēļa purngals, pēc tam bomja purngals un tad arī manējais. Labi ka muti nebiju iepletis aiz brīnumiem. Sajūta kosmiska, gribu vēl. Un liels pārsteigums par to cik gaisā ātri viss notiek.
Nezinu vai puisim šajā bildē izdevās nosēdināt, bet man izskatījās līdzīgi, pēdējais viņa sekvences kadrs manā gadījumā jau bija pret ūdens virsmu.
Šī nedēļa vispār ir ļoti izdevusies, bez backloop mēģinājuma man izdevās pirmais smuki nosēdinātais vulkāns, virtuvē turpinās eksperimenti ar dažādi marinētām gaļām un iemācījos taisīt mojito mājas apstākļos. Pie tā arī tagad ķeršos, jūtos pelnījis:/

P.S. vakar ar Reini burājām perfektā frīstaila spotā La Tejita līcī, kur atrodas nūdistu pludmale. Plāns kādreiz uzburāt plikam tagad kļūst pavisam reāls.
Par pašu spotu vairāk Krišī rakstīja jau maijā.

Svilpošanas valoda Silbo Gomero

Viena no Kanāriju salām, La Gomera, ir unikāla ar to ka spējusi saglabāt ļoti ļoti veco svilpošanas valodu. Sala ir ļoti kalnaina, tāpēc lai nodotu ziņu tiek lietoti svilpieni svilpojieni, kurus var dzirdēt līdz 2 jūdžu rādiusā. Kaimiņš, kas šo ziņu dzird, attiecīgi pasvilpj tālāk.
Sistēma ir tik atstrādāta, ka šādā veidā brīvi var sazināties ar cilvēkiem salas otrā galā. Daudz foršāk kā mobilais telefons, ne? Vienīgi jāņem vērā, ka visa sala zinās, ja mēģināsi kādu uz randiņu uzaicināt.
Svilpošanas valoda ir radusies pirms vairāk kā 2500 gadiem Āfrikā un Kanāriju salās ievesta no Marokas ar pirmajiem pārceļotājiem. Bet ap 15.gadsimtu tā tika adaptēta Spāņu valodai, šī valoda saucas Silbo Gomero un tajā var izsvilpt apmēram 4000 dažādus Spāņu vārdus.
Mūsu gadsimtā valoda sāka izmirt, bet tad 2005.gadā tā tika ieviesta kā mācību priekšmets skolās un tagad atkal piedzīvo uzplaukumu.
Par ciparu un gadaskaitļu precizitāti neatbildu, jo dažādos avotos tie atšķiras. Te ir Wikipedia ieraksts un raksts BBC News.
Mazu piemēru viens kungs pludmalē nodemonstrēja. Visi zinam to svilpienu, kas jālieto, kad garām paiet iekārojams pretējā dzimuma pārstāvis? Silbo Gomeru izklausās līdzīgi. Vārdi netiek veidoti kā Morzas ābecē, tie ir plūstoši un teikumi izklausās pēc izsvilpotiem teikumiem Spāņu valodā.
"It's practically a language in itself - just like Castilian Spanish - but it relies on tones rather than vowels and consonants," Dr Rivero stated.
"The tones are whispered at different frequencies, using Spanish grammar. If we spoke English here, we'd use an English structure for whistling.
"It's not just disjointed words - it flows, and you can have a proper conversation."


piektdiena, 2010. gada 2. jūlijs

Alex Mussolini in El Cabezo

Alex ir viens no šejienes vietējiem.


Alex Mussolini in El Cabezo from umi pictures on Vimeo.
The idea behind this clip was to simply show Alex’s insane sailing at his home beach. Like Pozo, El Cabezo is basically a skate park, where you can throw pretty much all the wave tricks, front and backside 360s, takas, goiters, jumps and some nice turns. It was interesting to see what can be done with production gear by someone who is at the top of their game.

ceturtdiena, 2010. gada 1. jūlijs

Uzspēlējam spēli 'Kurš zin, nesaka'?

Iedomājieties, ka Jāņu vakarā pret rīta pusi uz kādas salas trīs līgotāji dodas mājup no svešas pilsētas uz savējo. Mašīnu godīgi atstāj kur stāv, jo negribas. Pēc ilgiem mēģinājumiem neizdodas noķert ne taksi ne miskastes mašīnu, kurai forši pastāvēt uz tiem pakāpieniem aizmugurē.
Tad divi daiļie līgotāji sāk stumt pa šoseju lielo kantaino musarņiku, bet daiļā līgotāja sēž uz tā virsū (jo viena čība pazuda, otra aizlidoja) un ar diviem telefoniem spīdina ļoti tuvos uguņus.
Un tagad 3 atbilžu varianti:
  • viņi mierīgi aizbrauc līdz mājām
  • viņus aptur policija un arestē uz 62 stundām
  • viņus aptur policija un liek aizstumt miskasti atpakaļ, bet paši lēnām brauc aiz muguras, midžina flashing blue light un aiz sevis izveido sastrēgumu. Kad miskaste nolikta vietā, poliči līgotājus pamet turpatām, bet vēlāk atgriežās un laipni aizved mājās, uz atvadām novēlot: 'labāk ejiet gulēt.'
Nu, kā jums liekas? Bet - kurš zin, nesaka!



El Cabezo

Pirmajā dienā pēc garās ziemas biju tā satraucies par 'nu tik būs', ka pat aizmirsu ar viņu sasveicināties. Par šitādu nepieklājību attiecīgi arī atrāvos - gan ar dēli pa galvu, gan pamatīgas dušas plīstošajos.
Pēc kādas stundas, kad izstāstīju kā viņu respektēju, Cabezo kļuva draudzīgāks. Lēnām iepazinām viens otra niķus un pēc brīža viņš jau ļāva nobraukt pa kādu no saviem lielajiem viļņiem.
Tagad ir pagājis mēnesis, nu jau esmu savējais. Varam dauzīties un jandalēties kā normāli čomi. Dažreiz gan viņš man pasaka, lai beidzu tirināties un lai saņemos. Tā draudzīgi. Tikai Cabezo nerunā ne latviski, ne spāniski, viņa valodā 'beidz tirināties' nozīmē izvazāt pa akmeņiem, bet 'saņemies' ir vienkārši izspļaut krastā.



DANY BRUCH & PATRIK DIETHELM POP STARS from IKAN TEREBANG on Vimeo.